2. Uz kuru laika posmu attiecas šie dokumenti?

Kristus krustā sišana notika, kā visi atzīst, ap 30. g. Pēc Lūkas 3:1, Jāņa Kristītāja darbība tieši pirms mūsu Kunga sludināšanas sākuma attiecas uz ķeizara Tibērija piecpadsmito valdīšanas gadu. Ir zināms, ka Tibērijs kļuva imperators 14. g. augustā un, saskaņā ar tā laika gadu skaitīšanas metodi Sīrijā, kuru, acīmredzot, lietojis arī Lūka, viņa piecpadsmitais valdīšanas gads varētu sākties 27. g. septembrī vai oktobrī.[10] Ceturtajā evaņģēlijā minēts, ka no tā laika pagājuši trīs Pasā svētki,[11] trešie – 30. g. Pasā svētki, kad, kā tas secināms arī no citiem norādījumiem, notika krustā sišana. Tolaik, kā mums zināms no citiem avotiem, Pilāts bija Romas impērijas pārvaldnieks Jūdejā, Hērods Antipa bija Galilejas tetrarhs, un jūdu augstais priesteris bija Kajafa.[12]

Jaunā Derība tika pabeigta jeb, pareizāk sakot, pamatos pabeigta ap 100. g., kad tās galvenās daļas jau bija pazīstamas apmēram divdesmit līdz četrdesmit gadu. Mūsdienu zinātnieku vairākums ASV šos četrus evaņģēlijus datē šādi: Mateja – 85.–90. g., Marka – 65. g., Lūkas – 80.–85. g., Jāņa – 90.–100. g.[13] Man gribētos pirmos trīs evaņģēlijus attiecināt uz mazliet agrīnāku laiku: Marka – ap 64.–65. g., Lūkas – īsi pirms 70. g. un Mateja – pēc 70. g. Tas, kādā veidā evaņģēlijos parādās informācija par Jeruzalemes pilsētas un tempļa krišanu 70. g., ir kritērijs, kam manā skatījumā ir īpašs svars. Es uzskatu, ka Marka un Lūkas evaņģēliji tapuši pirms šī notikuma, bet Mateja evaņģēlijs – nedaudz pēc tam.

Taču, pat ja pieļaujam vēlāku datējumu, situācija no vēsturiskā viedokļa ir droša, jo pirmo trīs evaņģēliju rakstīšanas laikā daudzi Jēzus vārdu un darbu aculiecinieki vēl bija dzīvi, un vismaz daži vēl bija dzīvi arī tad, kad tapa ceturtais evaņģēlijs. Ja varētu droši teikt, ka evaņģēliju sarakstītāji izmantojuši senāku informācijas avotu, situācija būtu vēl iepriecinošāka. (Detalizēts evaņģēliju pētījums sekos kādā no nākamajām nodaļām.)

Apustuļu darbu uzrakstīšanas datējums atkarīgs no tā, kādu datējumu nosakām trešajam evaņģēlijam, jo tie abi ir viens vēsturisks darbs, kura otrā daļa, šķiet, uzrakstīta drīz pēc pirmās. Ir droši pierādījumi, ka šis divdaļīgais darbs varētu būt uzrakstīts neilgi pēc Pāvila divu gadu uzturēšanās Romā (60.–62. g.).[14] Tomēr daži zinātnieki uzskata, ka šis "iepriekšminētais sacerējums", kura turpinājums ir Apustuļu darbi, ir nevis tagadējais Lūkas evaņģēlijs, bet gan kāds senāks uzmetums, kuru dažreiz dēvē par "Protolūku"; tas viņiem ļauj par Apustuļu darbu uzrakstīšanas laiku minēt 60-tos gadus, uzskatot, ka, savukārt, Lūkas evaņģēlijs savā galīgajā variantā, ticamāk, uzrakstīts vēlāk.[15]

Pāvila trīspadsmit vēstuļu uzrakstīšanas laiku iespējams noteikt, ņemot vērā gan būtiskus, gan mazsvarīgus pierādījumus. Ir pagājis laiks, kad šo vēstuļu autentiskumu bija iespējams pilnībā noraidīt. Mūsdienās vēl ir daži autori, kas noliedz, ka Vēstuli efeziešiem sarakstījis Pāvils; mazāk ir tādu, kas neatzīst, ka 2. vēst. Tesaloniķiešiem būtu Pāvila rakstīta, bet daži autori nepieļauj, ka pastorālās vēstules (1. un 2. vēst. Timotejam un Vēst. Titam) savā pašreizējā formā ir Pāvila rokas rakstītas.[16] Es tās visas uzskatu par Pāvila vēstulēm, taču pietiek arī ar pārējām atlikušajām astoņām vēstulēm, un tieši no tām arī nākuši galvenie pierādījumi, kas tiks aplūkoti mūsu nākamajā nodaļā.






[10] Metode, kas bija spēkā Sīrijā, bija saglabājusies no ķēniņu laikiem un, saskaņā ar to, jauns valdīšanas gads sākās septembrī / oktobrī. Tā kā Tibērijs kļuva imperators augustā (14. g.), viņa nākamajam valdīšanas gadam jāsākas tā paša gada septembrī / oktobrī. Pashā (Jņ. 2:13 un turpmāk) attiecīgi bija 28. g. marts, un tas sakrīt ar hronoloģiskajām norādēm 2:20, jo Hēroda templi sāka celt 20.–19. g. pirms Kristus. 46 gadi no šī brīža mūs aizved 27.–28. g.

[11] Jāņa 2:13, 6:4, 11:55 un turpmāk.

[12] Skat. 9. un 10. nodaļā.

[13] Kā, piemēram, B. H. Streeter savā "The Four Gospels" (1924.) un V. Taylor "The Gospels" (1945.). Pierādījumi senākiem datējumiem atrodami A. Harnack "The Date of the Acts and the Synoptic Gospels" (1911.); C. E. Raven "Jesus and the Gospel of Love" (1931.), 128. lpp. un turpmāk; J. A. T. Robinson "Redating the New Testament" (1976.).

[14] Apustuļu darbi 28:30. Skat. F. F. Bruce "The Book of the Acts" (1954.), 21. lpp. un turpmāk.

[15] Sal. C. S. C. Williams "A Commentary on the Acts of the Apostles" (1957.), 13. lpp. un turpmāk.

[16] Sal. D. Guthrie "The Pastoral Epistles" (1957.), 11. lpp. un turpmāk.